CIK BIEŽI JŪS ESAT DZIRDĒJUŠI, KA PAR LAIMES UN PANĀKUMU MĒRAUKLU TIEK ATZĪTA NAUDA UN BAGĀTĪBA? Šāds uzskats daudziem liek strādāt ilgas, nogurdinošas stundas, lai nopelnītu vairāk naudas. Bet vai nauda un manta patiešām sniedz paliekošu laimi? Par ko liecina fakti?

Kā norādīts psiholoģijas žurnālā Journal of Happiness Studies, kad ir apmierinātas mūsu pamatvajadzības, papildu ienākumi vairs nepalīdz justies laimīgākiem un neuzlabo emocionālo pašsajūtu. Turklāt problēmas būtība nav pašā naudā. ”To, ka cilvēks jūtas nelaimīgs, mēdz izraisīt tiekšanās pēc [naudas],” atzīmēts žurnālā Monitor on Psychology. Šie vārdi sasaucas ar padomu, kas pirms nepilniem diviem tūkstošiem gadu tika dots Bībelē: ”Mantkārība ir visāda ļaunuma sakne, un, tai ļaujoties, daži ir.. nodarījuši sev daudz sāpju.” (1. Timotejam 6:9, 10.) Par kādām sāpēm ir runa?

NEMIERS UN BEZMIEGS, KO IZRAISA VAJADZĪBA SARGĀT BAGĀTĪBU. ”Salds ir darbinieka miegs, vienalga, vai tas daudz vai maz ko ēdis; bet bagātais, kas spēcīgi pieēdies, nereti netiek pie miega.” (Salamans Mācītājs 5:11.)

VILŠANĀS PAR TO, KA CERĪBAS JUSTIES LAIMĪGAM NAV ATTAISNOJUŠĀS. Daļēji šo vilšanos var izskaidrot ar to, ka alkas pēc naudas nekad nav apmierināmas. ”Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas, un, kam ir prieks par bagātību, tam nekad nepietiek ar ienākumiem.” (Salamans Mācītājs 5:9.) Piedevām, dzenoties pēc bagātības, cilvēki bieži vien upurē to, kas dzīvē patiešām ir svarīgs un veicina laimi, piemēram, laiku, kas tiek pavadīts kopā ar ģimeni un draugiem, kā arī garīgas vērtības.

BĒDAS UN PĀRDZĪVOJUMI, KAD NAUDA VAI IEGULDĪJUMI ZAUDĒ VĒRTĪBU VAI NENES IENĀKUMUS. ”Nenopūlē pārlieku sevi, lai tu kļūtu bagāts, atmet tādu savu gudrību! Tikko tu esi savas acis tai pievērsis, redzi, tā jau ir pazudusi, jo tā iegūst sev spārnus kā ērglis.” (Salamana Pamācības 23:4, 5.)

PIETICĪBA. ”Mēs taču pasaulē neko neesam ienesuši un neko nevaram arī iznest no tās, tāpēc, ja mums ir uzturs, apģērbs un pajumte, tad ar to mums pietiek.” (1. Timotejam 6:7, 8.) Pieticīgam cilvēkam nav raksturīgi žēloties un kurnēt, un šāda prāta nostāja pasargā no skaudības. Tā kā viņa vēlmes nepārsniedz viņa iespējas, viņam nav iemeslu pārmērīgi uztraukties un raizēties.

DEVĪGUMS. ”Lielāka laime ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.) Devīgi cilvēki ir laimīgi, jo viņiem patīk iepriecināt citus, pat ja viss, ko viņi var dot, ir nedaudz sava laika un spēku. Un iznākumā viņi bieži iegūst to, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu, — mīlestību, cieņu un īstus draugus, kas savukārt ir gatavi kaut ko dot viņiem. (Lūkas 6:38.)

TAS, KA CILVĒKUS UZSKATĀM PAR SVARĪGĀKIEM NEKĀ LIETAS. ”Ir labāk kāpostu virums ar mīlestību nekā barots vērsis ar naidu.” (Salamana Pamācības 15:17.) Ko no šī sakāmvārda var mācīties? Mīlestības pilnas attiecības ar citiem ir svarīgākas nekā manta. Un, kā redzēsim vēlāk, mīlestība ir laimes priekšnoteikums.

Savina, kas dzīvo Dienvidamerikā, pārliecinājās par Bībeles principu vērtīgumu. Kad viņu pameta vīrs, viņai nebija viegli sagādāt dzīvei nepieciešamo sev un abām savām meitām. Savina strādāja divos darbos un katru dienu cēlās četros no rīta. Tomēr, par spīti milzīgajai slodzei, viņa izlēma uzsākt Bībeles nodarbības. Kāds bija iznākums?

Materiālā ziņā viņas stāvoklis īpaši nemainījās, toties viņas skatījums uz dzīvi pārvērtās pašos pamatos. Savina izjuta laimi, ko dod garīgo vajadzību apmierināšana. (Mateja 5:3.) Viņa atrada īstus draugus ticības biedru vidū, un dziļu gandarījumu viņai sagādā iespēja stāstīt citiem to, ko viņa ir uzzinājusi.

”Gudrību attaisno tās darbi,” ir teikts Bībelē. (Mateja 11:19, zemsvītras piezīme.) Kā liecina šie vārdi, būt pieticīgiem un devīgiem, un uzskatīt cilvēkus par svarīgākiem nekā lietas, pilnībā attaisnojas!