SAHĀRAS tuksnesī sastopamā smilšskudra (Cataglyphis bombycina) ir viens no karstumizturīgākajiem sauszemes dzīvniekiem. Kad dienas vidū saules svelme šīs skudras ienaidniekiem liek patverties ēnā, tā dodas ārā no savas alas īsos sirojumos, lai uzmeklētu barību — kukaiņus, ko ir nogalinājis nepanesamais karstums.

Pārdomām. Šai skudrai ir karstumizturīgs kažoks, ko veido īpaši matiņi un kas sedz skudras muguru un sānus. Matiņi, kas skudrai piešķir sudrabainu mirdzumu, ir sīkas caurulītes, kurām, kā var redzēt šķērsgriezumā, ir trīsšķautņaina forma. Abām uz ārpusi vērstajām šķautnēm ir mikroskopiskas rievas, kas stiepjas gareniski, bet uz iekšpusi vērstā šķautne ir gluda. Šāda konstrukcija pilda divas funkcijas. Pirmkārt, tā matiņiem ļauj atstarot gan redzamos saules starus, gan tuvo infrasarkano starojumu. Otrkārt, tā skudrai palīdz izkliedēt karstumu, kas nāk no apkārtējās vides. Savukārt skudras vēders, ko neklāj matiņi, atstaro vidējo infrasarkano starojumu, kas nāk no tuksneša smiltīm. *

Šīs skudras karstumizturīgais kažoks tai palīdz saglabāt tādu ķermeņa temperatūru, kas nepārsniegtu tās izturības robežu — 53,6 grādus. Iedvesmojoties no šīs sīkās būtnes kažoka uzbūves, pētnieki cenšas izstrādāt pārklājumus, kas veicinātu pasīvo dzesēšanu — dzesēšanu bez ventilatoru vai citu ierīču palīdzības.

Kā jūs domājat? Vai Sahāras smilšskudras karstumizturīgais kažoks ir izveidojies evolūcijas ceļā, vai arī tas ir radīts?